Mēs pamostamies un saprotam kas notiek. Viņs to ir izdarījis - 100 cilvēki ir miruši. Pēc mirkļa viss paliek vel ļaunāk - taisot vaļā brokastu pārslu paku tās izšķīst pa virtuvi. Tas mūs tik ļoti satrauc, ka salecamies un sagāžam krūžu plaukta, tās lēni viena pēc otras noslīd. krīt un sašķīst, krīt un sašķīst... Troksnis ir neizturams. Mums gribas prom, mums pietiek, bet nevar no tā aizmukt. Lauskas paralizē kustību. KRīt un sašķīst.
Zvana telefons. ''Jā'' atbildot sakam mierīgā balsī - viss ir aizmirsts. Klausulē runā Ruta. Jautā vai mums ir laiks sarunai. "Saki kas uz sirds ruta!" mēs izdvesmām, īsti nesaprotot par ko runāsim. Tad Ruta stāsta par super piedāvājumu, par gadsimta iespēju un mēs klausāmies un domājam, vai teikt uzreiz vai vēlāk, ka mūs tas nemaz neinteresē. Kaķis tikmēr vemj spalvu kušķi - tas mūsu uzmanību tik ļoti piesaista, ka Rutas stāsts klausulē ir tikai kā savdabīga fona mūzika kaķa rīstīšnās kustībām. Rutai tomēr ir tik maiga balss - varētu klausities stundām. 'Pārtraucot rutu teicām ''Ev Ruta, mums tev arī ir izcils piedāvājums, brauc ar mums ogot!'' Ruta šķiet samulsa, jo teica ''a u iii'' un klausulē atskanēja pīkstieni. Ah būs jābrauc vieniem, ogas grām nevar laist - nodomājām un atgriezām domas virtuvē.
No comments:
Post a Comment